miili savus ienaidniekus

un ziniet, kaapeec taa leiputrija, ko mineeju ieprieksheejaa ierakstaa, turpinaas, netraucee un iipashi ilgstoshi nenomaac? Jo mums katram ir tik daudz pashiem savu probleemu. Un kad tieshaam uznaak probleemas, tad vairs nav svariigi, kursh pievaaca tos 3miljonus.
(Tas taa, shodienas aciim skatot peedeejo ierakstu)

Dievs maaca mums miileet savus ienaidniekus. Man vienmeer bijis gruuti sho maaciibu uztvert, jo nevareeju saprast, kas ir mani ienaidnieki un kaapeec lai es kaadu uzskatiitu par savu ienaidnieku.
Bet aciimredzot daudzas lietas, ko es kaadreiz nesapratu vai shobriid nesaprotu, ar laiku atklaasies kaa vai nu "nevajag saprast" vai "aa, sapratu".

Mani vakarnakt apzaga. Pirmo reizi dziivee es saku shos vaardus, jo pirmo reizi dziivee ar mani kas taads noticis. (ir viskautkas pazudis un neatradies, bet ne Nozagts)
Diemzjeel man naacaas pamodinaat gandriiz visu savu gjimeni, lai veiktu attieciigaas blokjeeshanas darbiibas. Un taa nu juutos shobriid, ka vajadzeetu paskaidrot, kas un kaa notika.

Mees seedeejaam uz kaapneem pie Monmartras Sacre Coeur katedraales. Taas pashas, vieniigaas, paziistamaas. Kas ir iipashi skaista vieta, kur naktii raudziities Pariizes gaismaas, fonaa skanot vieteejam gjitaaristam. Biju kopaa ar saviem dziivoklja biedriem un veel vienu draugu, kas tur netaalu dziivo, ko apciemot bijaam devushies.
Mana soma bija pie manas labaas kaajas, visi mani draugi seedeeja no manis pa kreisi. Pienaaca kaads viirs un prasiija uguni, mums nebija. Peec laicinja vinjsh pienaaca atkal un prasiija, kur atrodas ... kaut kas, Ponte rouge, vai kaut kaa taa. Vinjam bija karte. Francijas karte nevis Pariizes vai metro karte. Ehh, un peec iisa briizja es sapratu, ka mana soma vairs nav pie manas kaajas. Man zjeel, bet es nepamaniiju, kaa tas notika.
Nu jaa, kaut kaa taa es shodien to pastaastiiju policijai.

Atklaaju, ka vairs neatceros telefona numurus, ko domaaju, ka muuzjiigi zinaashu. Bija ljoti gruuti piespiest sevi zvaniit teetim, zinot, ka Latvijaa jau 2 naktii. Veel gruutaak bija zvaniit vecaakajam braalim, jo nez kaapeec mees runaajam visbiezjaak, kad esmu kaadaas klapataas.
Bet nu jaa. Ar veel dazju draugu paliidziibu noblokjeeju visu, kas man bija.
Ir diezgan gruuti izstaastiit, kaada ir sajuuta. To laikam zina tie, kam pashiem taa ir noticis. Es agraak nezinaaju, kaa tas ir. Es dodu priekshroku, ka mani apzog shaadi, nevis pieliek nazi pie kakla un saka - atdod somu. Vismaz shkjiet, ka varu shobriid iztikt ar gjimenes atbalstu, psihologu nevajadzees.

Nu jaa, shodien devos uz maajaam tuvaako policijas iecirkni, kur uzraadiiju savu pases kopiju un gribeeju zinjot par zaadziibu, bet tik taalu nemaz netiku, jo redz, vinji teica, ka nevar atpaziit mani pases fotograafijaa. Mjaa, cilveeki mainaas. Bet protams, konteksts jaanjem veeraa, taa joprojaam ir Pariize un taas pievaarte, kur notiek darbiiba, un tas nav nekas neparasts, ka tiek izdomaats tas, kaa nav, un pieprasiits tas, ko nevajag.
Tad nu devos uz veestnieciibu. Konsulaata pienjemshanas laiks jau sen bija beidzies, bet taa darbiniece bij tik ljoti jauka un paliidzeeja man arii aarpus pienjemshanas, vienkaarshajaa darba laikaa. Starp citu, LV veestnieciibaa Pariizee shobriid liels remonts, viss vienos putekljos. Un ziniet, ko? Visi remontstraadnieki ir Latvieshi! Man tas likaas gjeniaali! Taa nu dabuujusi savu papiiru es devos uz citu policijas iecirkni, ko man ieteica konsulaata darbiniece.
Un taalaakais skan neticami - es dabuuju policistu, kas bez taa, ka ir ljoti jauks, veel arii runaa paarsteidzoshi labaa anglju valodaa. Tad nu es devu savu lieciibu un nozagto mantu sarakstu.. un dabuuju papiiru, kas saka, ka esmu upuris un apsuudzu vainiigo.

Veel priekshaa daudz.. atsleegu mainja dziivoklim, studentu aplieciibas atjaunoshana, pases pasuutiishana, Francijas bankas kartes atjaunoshana, chakars ar to, ka nebuus piekljuves manai internetbankai liidz pat Ziemassveetkiem.. un viskautkas cits. Un laikam visgruutaakais ir tas stress, ko shis mans atgadiijums sagaadaajis maniem tuvajiem. No otras puses.. taas skumjaas lietas vienmeer saliedee, vai ne? Kad ir kkas slikts noticis, tad vairs neskaitaam, cik izteereejam telefona sarunaas. Man prieks, ka paaajushonakt un shoriit sanaaca parunaat ar visiem maniem gjimenes locekljiem. Piedodiet, ka juus pamodinaaju. Anda, piedod, ka pamodinaaju Tevi, bet Tu man ljoti paliidzeeji. Es jutu milziigu atbalstu, bet kaa buutu bijis bez taa.. es nezinu kaa.

Un es nezinu, vai man ir jaajuutas vainiigai.
Es nezinu, vai tam, ka tas notika naktii un ka nebiju naktii veel maajaas, vai tam ir kaada izshkjirosha noziime notikushajaa. Jo tas notiek visu laiku. Arii gaishaa dienas laikaa, arii manaa ikdienas celjaa no maajaam uz skolu un atpakalj. Arii uz mieriigaakajiem un prestizjaakajiem Pariizes bulvaariem.
Taa nu sevi attaisnojot, es ceru, ka mieriiga sirds ir arii tiem, kas juut liidzi.

Miiliet savus ienaidniekus, Dievs mums maaca.