svētdiena, 2007. gada 2. decembris

naakamaa pietura: maajas

shodien, lidojot maajaas, attiecinaaju uz sevi kko, ko kaads cits man pirms paaris dienaam teica: "jeedziens 'maajas' zaudeejis savu noziimi". bet varbuut tas ieguvis kaadu jaunu, plashaaku noziimi? noteikti ne to, kosmopoliitisko, bet kaadu savaadaaku gan.
taa ir, ir labi atgriezties maajaas, lai arii kur taas buutu. laikam jau, ka sirdii. ja sirds ar mani, tad esmu maajaas. (bet maakonji debesiis sabliiveejushies tik biezi, ka nespeeju noticeet, ka tiem var izkrist cauri. un veel mani kaarteejo reizi paarsteidza tas, cik zilas debesis un spozja gan ir saule virs druumajiem, peleekajiem lietus/sniega maakonjiem)

un veel: Pariizi (vismaz piepilseetu) vakarnakt paarnjeema veetra. pa terasi lidoja plastmasas kreesli, nedaudzie koki lociijaas un vaideeja, veejsh iespraucaas visur, kur tam bij vieta. pirmo reiz.

3 komentāri:

Anonīms teica...

man liekas var nonaakt arii tik taalu, ka visa pasaule ir kaa viena lielas miiljas maajas.
man ir manas britu maajas, kur maaju sajuuta ir skolaa,uz ielas, veikaalaa, bet tikai ne pashaa maajaa.
maajas ne-maajaa.
savaadi.

inga.

Inara teica...

jaa, savaadi.
domaaju par pasauli kaa lielaam miiljaam maajaam. taa ideja no saakuma liekas vienkaarsha, briizjiem viegli nokritizeejama. bet tad vinja ieguust veel citas dimensijas. kas ir maajas? (nav jaaatbild, negribu filozofeet sheit) vienkaarshi doma par to, ka vaardiem var buut cita noziime nekaa taa, ko mees automaatiski vinjiem pieshkjiram, patiesiibaa par to nemaz nedomaajot.
shelteris. maajas mezjaa zem kokiem. zem zvaigzneem, varbuut.

Anonīms teica...

Kad zvani un saki-tūlīt būšu mājās-tas riktīgi paceļ garīgo!Iedomājies par siltām čībām, mieru un mīļumu.Un tas vēl foršāk, ka ir vairāks tādas vietas un vairāki cilvēki,kas gaida tevi mājās... :)
And.