reizeem gribas, kaut dziive buutu kaut nedaudz tik vienkaarsha, kaa iekliishana pasaku pasaulee caur dreebju skapi. kaut taa buutu realitaate, dzert kakao ar faunu un izglaabt pasauli, jo taads ir plaans un aicinaajums. un paziit radiitaaju un zinaat vinja labo praatu.
un dziive ir tieshi tik vienkaarsha. taa shkjiet. ikdienishkjaas izmainjas sajuusmina, iislaiciigaas un iedarbiigaas probleemas nogurdina. no 38,7 graadiem pirms paaris dienaam esmu nosliideejusi uz 35,2 shoriit. leemums - termometrs tiks nolikts dziljaakaa stuurii. pashsajuutai jaauzlabojas.
bet kopumaa slimojot biju gatava momentaa teleporteeties uz maajaam, pat bez celja atpakalj.
ikdienishkjie sasniegumi biblioteekaa, samekleetas, pasuutiitas graamatas utt.
shis ir mokoshs laiks. es meegjinu domaat, ka piedoshu pati sev, ja man gadiijumaa kaut kas neizdosies.
kaa teica Sonja, man nav laika piebremzeet Shobriid. (man arii ne, bet tas tikai taapeec, ka es nesaprotu, ko iisti es daru.)
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru